Rīgas maratons 2027. gadā notiek 15. un 16. maijā. Ja domā par maratonu vai pusmaratonu, pirmais jautājums parasti ir viens un tas pats: cik ātri es to noskriešu?
Uz to var atbildēt, ja zini savu laiku kādā īsākā distancē. Zemāk ir tabula, formula, kas aiz tās stāv, un – kas ir svarīgāk – tas, ko šī formula nepasaka.
Tabula: no 5 km uz maratonu
Atrodi savu 5 km laiku kreisajā kolonnā. Blakus ir maratona prognoze un temps, tālāk pusmaratons un 10 km.
| 5 km | Maratons | Maratona temps | Pusmaratons | 10 km |
|---|---|---|---|---|
| 20:00 | 3:11:49 | 4:33 min/km | 1:32:00 | 41:42 |
| 22:30 | 3:35:48 | 5:07 min/km | 1:43:30 | 46:55 |
| 25:00 | 3:59:47 | 5:41 min/km | 1:55:00 | 52:07 |
| 27:30 | 4:23:45 | 6:15 min/km | 2:06:30 | 57:20 |
| 30:00 | 4:47:44 | 6:49 min/km | 2:18:00 | 1:02:33 |
| 32:30 | 5:11:43 | 7:23 min/km | 2:29:30 | 1:07:46 |
Ja tavs laiks tabulā nav, ievadi to tempa kalkulatorā – tas rēķina to pašu, tikai tieši tavam rezultātam.
No kurienes šie skaitļi nāk
Formulu 1977. gadā žurnālā „Runner's World“ pirmoreiz publicēja amerikāņu inženieris Pīters Rīgels, un 1981. gadā viņš to izvērsa rakstā „Athletic Records and Human Endurance“ žurnālā „American Scientist“ (69. sējums, 3. numurs, 285.–290. lpp.). Tā izskatās vienkārši:
jaunais laiks = vecais laiks × (jaunā distance ÷ vecā distance)1,06
Visa jēga ir eksponentā. Ja tas būtu 1,0, tas nozīmētu, ka maratonu var noskriet tikpat ātrā tempā kā piecus kilometrus, tikai astoņas reizes ilgāk. Tā, protams, nav. Eksponents 1,06 ir tas mazais uzcenojums, ko prasa katrs papildu kilometrs.
Praksē tas nozīmē: ja 5 km skrien 5:00 tempā, maratonu skriesi aptuveni 5:41 tempā. Gandrīz minūte uz kilometru lēnāk – un tas ir normāli.
Ko formula nepasaka
Šeit ir vietā godīgums, jo tieši šo daļu parasti izlaiž.
Tā pieņem, ka esi sagatavojies katrai distancei. Formula rēķina, ko tu varētu noskriet, ja būtu maratonam trenējies. Ja pēdējais garākais skrējiens bija 10 km, tabula tev pateiks laiku, kuru tu nesasniegsi – ne tāpēc, ka esi lēns, bet tāpēc, ka izturība vēl nav uzbūvēta.
Jo garāka distance, jo lielāka kļūda. No 5 uz 10 km prognoze parasti trāpa tuvu. No 5 km uz maratonu tā ir aplēse, ne solījums. Maratonā izšķir lietas, ko formula neredz: cik ilgi esi trenējies, cik garš bija garākais skrējiens, kā ēd trasē, kāds ir laiks ārā.
Tā neko nezina par tavu ķermeni. Vecums, traumu vēsture, miegs, stress – formula par to nezina neko.
Ko ar to darīt
Prognoze ir noderīga vienā konkrētā veidā: tā pasaka, kur tu esi šodien. Tas ir labs sākumpunkts mērķim, un tas ir daudz labāk nekā izvēlēties skaitli, kas vienkārši izklausās skaisti.
Bet prognoze nepasaka, ko darīt rīt. To pasaka treniņu plāns: kuras nedēļas ir vieglākas, kad nāk garais skrējiens, cik ātri drīkst palielināt kilometrus, kad jāatpūšas. Tieši tāpēc tempa zonas kalkulatorā nav – tās ir atkarīgas no cilvēka un mērķa, un tās nosaka treneris.
Ja gribi, lai kāds to izrēķina tieši tev, apskati treniņu programmas. Pirmo plāna nedēļu pēc pirkuma saņem lietotnē divu darbdienu laikā.
Divi datumi, ko der zināt
- Rimi Rīgas maratons – 15. un 16. maijs 2027
- Kaunas Akropolis maratons – 25. aprīlis 2027
Rimi Rīgas maratons pats publicē 16 nedēļu plānus, tāpēc maijam sāc gatavoties janvāra beigās. Pārējie apstiprinātie 2027. gada datumi un sagatavošanās sākums ir sacensību lapā.
Nākamais solis
Prognoze pasaka, kur tu esi šodien. Plāns pasaka, ko darīt rīt. Jānis uzraksta plānu tavam mērķim un tavām nedēļām, un pirmo nedēļu tu saņem lietotnē divu darbdienu laikā.